Lietas, ko iegādājoties jaunu auto, pavisam noteikti nevajadzētu darīt.

Kuram gan nepatīk izmēģināt, cik jaudīgs ir jaunais rumaks. Katrs no mums ir bijis situācijā, kad iesēžoties pavisam jaunā un svaigā auto, gāzes pedālis tiek “ietriekts” līdz zemei un acīm starojot, mēs vērojam spidometra stabiņu. Taču mehāniķi, kuriem nākas labot mūsu sasirgušos auto, ir cits viedoklis par to, kā apieties ar auto, kad tas ir pavisam jauns. Ievērojot šos vienkāršos principus, mēs varam ietaupīt ne tikai naudu, bet arī pasargāt savu četrriteņu mīluli no nevajadzīgām un liekām problēmām.

Pirmie 100 kilometri – mierīgi un bez steigas

Pirmais un pats svarīgākais ieteikums – pirmos 100 līdz 200 kilometrus nebūtu ieteicams “raustīt” mašīnas motoru. Un saprotams, ka daudziem no mums ir grūti ņemt vērā šo ieteikumu. Kā gan iegādājoties jaunu auto, mēs varētu pārliecināties par tā spējām, ja ne traucoties pa pilsētas ielām, jūtoties kā paši F1 braucēji. Pacietība un rūpes pirmos 200 kilometrus pret jauno auto atmaksāsies ilgtermiņā un atspoguļosies gan maciņa saturā, gan mašīnas kaloptspējā. Ir jāsaprot, ka auto, gluži kā mazam bērnam, ir jāpierod pie apkārtnes un jāpielāgojas tai. Spiežot grīdā gāzes pedāli teju pie katras izdevības – nākamā pietura nebūs jūsu mājas garāža, bet gan tuvākais autoserviss.

Protams, ir arī izņēmumi. Daļai ražoto sporta auto, motors, bremzes un parejā mehānika tiek testēta un pielāgota jau ražošanas procesā, tādējādi ļaujot auto īpašniekiem, izbraucot no auto salona, taisnā ceļā doties uz tuvāko auto trasi, lai pārbaudītu jaunā spēkrata spējas un saprastu, kas tad slēpjas tam lācītim vēderā.
Lēnāk brauksi – tālāk tiksi

Ir svarīgi, kā tiek lietots bremžu pedālis pirmos 200 kilometrus. Un bieži uz ceļiem var redzēt gadījumus, kā šoferi nevajadzīgi uzņem lielu ātrumu tieši pirms luksafora un tad tiek strauji bremzēts. Tādā veidā tiek bojāta mašīnas bremžu sistēma, kā arī pats motors, kamēr auto vēl, teiksim tā, ir adaptēšanās procesā un saprot, kāds saimnieks ir sēdies pie tā stūres. Lai šo uztvertu nedaudz vieglāk – iedomājaties cilvēku, kurš tiek raustīts te aiz rokas, ta aiz gājas. Ar auto gluži ir tāpat. Pirmajā reizē nekas nenotiks, arī otrajā ne. Bet šim skaitlim augot, auto liks manīt par sāpi, kas tiek nodarīta šādā veidā.

Iztēlosimies situāciju – luksofors ziņo sarkano gaismu. Blakus jums apstājusies kāda daiļa dāma. Protams, ka vairums no mums, gluži kā dzīvnieki riesta laikā, rūcinās mašīnas motoru un ik pa laikam piespiedīs gāzes pedāli. Salonā skan skaļa mūzika. Luksofors nu jau ziņo zaļo gaismu, mēs tūdaļ trauksimies kā raķete, bet te pēkšņi – čušs. Kas varēja noiet greizi? Eļļas daudzums mašīnā tiek piegādāts tūkstošiem kompentu, kas atrodas un palīdz darboties jūsu spēkratam, tādējādi nodrošinot mērenu un ekonomisku braukšanu. Taču šādās situācijās, kādu nupat aprakstījām – daudzās no mašīnas daļām bieži nonāk putekļi un dažādi citi gruži. Tiem, nonākot saskarsmē ar mašīnas eļļu, tā kļūst biezāka, rezultātā mašīna vairs nespēj funkcionēt efektīvi un ekonomiski, nemaz nerunājot par dažādu daļu uzkaršanu.

Nobeigumā

Lielākajai daļai no auto entuziastiem, mašīna ir viena no svarīgākajām lietām dzīve. Sasniedzot pilngadību, mašīnas pirkums ir viens no aizraujošākajiem un patīkamākajiem pirkumiem. To sajūtu, to laimi nav iespējams aprakstīt. Es un mans auto. Mans!
Auto atspoguļo neatkarību un katra cilvēka personību. Gluži kā bērnu, mēs to kopjam, “apģērbjam” un dažkārt izrādam saviem draugiem un tuviniekiem, tādējādi parādot lepnumu par savu spēkratu. Vienam, mašīna ir līdzeklis kā nokļūt no punkta A līdz punktam B. Citam – veids kā izrādīt savu aizraušanos un hobiju. Bērnam, esot vēl pāris mēnešu vai dienu jaunam, mēs taču to nesūtam uz pulciņiem un neizdaram lieku spiedienu uz to. Mēs ļaujam tam adaptēties, pierast pie visa jaunā un tikai tad – sūtam un iepazīstinām ar skarbo, taču skaisto realitāti jeb dzīvi.

… un tādai pašai domāšanai ir jābūt par mūsu automašīnām, ja vēlamies lai tās kalpo ilgi, efektīvi un “veselīgi”.