Vai pašbraucošās automašīnas drīz mainīs pasauli, vai tomēr nē?

Viens no mūsdienu lielākajiem tehnoloģiju sasniegumiem ir pašbraucošās automašīnas. Vairāki automašīnu ražotāji jau ir izveidojuši šādu automašīnu prototipus un testē tos, lai varētu panākt, ka automašīnas droši var tikt izlaistas komerciālajā tirgū. Tiek uzskatīts, ka pašbraucošās automašīnas būs tik advancētas, ka spēs izvairīties no sadursmēm pat ļoti sarežģītās situācijās un tas ievērojami palielinās satiksmes drošību. Pašlaik aptuveni 75% no ceļu satiksmes negadījumiem izraisa tieši paši autovadītāji, savas neuzmanības vai nemākulības dēļ pikavippi. Ja šo cilvēka faktoru varētu izslēgt, negadījumi notiktu daudz retāk. Tomēr, vairāki zinātnieki sāk apšaubīt pašbraucošo automašīnu ietekmi uz satiksmes drošību.

Ir jāsaprot, ka kamēr vien satiksmē piedalīsies cilvēki, cilvēciskais faktors satiksmes negadījumu izraisīšanas varbūtībā turpinās pastāvēt. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka pastā dažādi tehnoloģiskie šķēršļi pašbraucošo automašīnu potenciāla izmantošanai. Uz automaģistrālēm un šosejām, kur vienīgie satiksmes dalībnieki ir automašīnas un citi motorizētie transporta līdzekļi, pašbraucošās automašīnas varbūt arī darbosies kā nākas, bet plisētās, kur pārvietojas visdažādākā veida satiksmes dalībnieki, pašbraucošās automašīnas nepratīs komunicēt ar tiem. Piemēram, šīs automašīnas nebūs spējīgas atšķirt cilvēku žestus un atšķirt, kādas ir viņu vēlmes katrā konkrētajā situācijā. Piemēram, automašīna nevar atšķirt, vai gājējs pie gājēju pārejas stāv tāpēc, ka vēlas šķērsot ielu, vai vienkārši stāv kādu citu iemeslu dēļ. Tāpat arī pašbraucošās automašīnas nebūs spējīgas atšķirt velosipēdistu rādītos signālus, jo katrs tos rāda mazliet citādāk.

Otrkārt, vienmēr būs cilvēki, kas negribēs izmantot pašbraucošās automašīnas dažādu iemeslu dēļ. Dažiem tās būs pārāk dārgas, daži neuzticēsies to braukšanas spējām un daži domās, ka pašbraucošās automašīnas ierobežo viņa izvēles brīvību. Iemesli tam var būt visdažādākie, bet ir skaidrs, ka vienmēr būs šo auto pretinieki. Tas noved pie vēl nopietnākām problēmām, jo tradicionālajām automašīnām un pašbraucošajām automašīnām ir nepieciešama atšķirīga infrastruktūra. Pašbraucošo automašīnu palaišana ielās kopā ar visām pārējām automašīnām var izrādīties pat ļoti bīstama. Ja vien nepinkās laiks, kad tradicionālo automašīnu ražošana tiks pārtraukta un tās tiks aizliegtas, šo automašīnu intergrēšana satiksmē sagādās problēmas.

Vēl pastāv bažas, ka pašbraucošās automašīnas radīs nevajadzīgu ekspluatāciju, kas novedīs pie haotiskas satiksmes un resursu izniekošanas. Piemēram, ja autovadītājs dodas uz veikalu, kura stāvvieta ir pārpildīta, vai arī par stāvvietu ir jāmaksā, viņam izdevīgāk būs aizsūtīt savu auto uz mājām un pēc tam, pasaukt to atpakaļ. Ja visi autovadītāji tā sāks darīt, uz ielām veidosies haoss, jo mašīnas nevajadzīgi braukāsies apkārt. Tāpat arī tas izraisīs lielu, nevajadzīgu enerģijas patēriņu un līdz ar to arī piesārņojumu. Arī ceļu stāvoklis, visticamāk ievērojami pasliktināsies, ja automašīnu skaits uz ceļiem ievērojami pieaugs.

Vēl negatīvi tiek vērtēts arī fakts, ka daudzi cilvēki, kas naudu pelna ar auto vadīšanu, zaudēs darbu. Piemēram tālbraucēji, taksometru vadītāji un autobusu šoferi vienā brīdī vairs vispār nebūs vajadzīgi, jo automašīnas brauks pašas. Protams, no vienas puses to pat varētu vērtēt pozitīvi kulutusluotto heti, jo samazinājums pēc cilvēkresursu nepieciešamības nozīmē finansiālus ietaupījumus, taču, apzinoties, cik daudzi cilvēki paliks bez darba, tas nemaz tik pozitīvi vairs nešķiet.

Pašlaik, kad pašbraucošās automašīnas vēl nav sastopamas ielās, ir grūti iedomāties, kā tieši tās ietekmēs nākotni un cik strauji gūs popularitāti un autovadītāju atbalstu, tomēr ir jāsaprot, ka visa pamatā vienalga būs cilvēki un viņu vajadzības, līdz ar to pilnībā izslēgt cilvēcisko faktoru nav iespējams.